Smnewstl.com 27-01-2022 (Dili) — Iha loron 12 fulan Janeiru 2022, Sekretáriu Jerál Organizasaun Nasoens Unidas (ONU), António Guterres liu husi divizaun treated section, ofisialmente rekuiñese ona traradu g7+ nian ne’ebé konsideradu nu’udar organizasaun intergovernamental no multilaterál iha Nova Yorke.

Liu husi Komferénsia imprensa, Sekretáriu Jerál g7+, Helder da Costa hateten, sente onradu mak atu anunsia bá públiku Timor-Leste no mós komunidade internasionál katak, g7+ hetan rekuiñesimentu liu husi ninia konstituisaun ka tratadu ka g7+ Charter, karta g7+ nian ne’ebé rejistadu ona ofisialmente iha Nova Yorke liu husi Sekretáriu Jerál ONU, António Guterres.

“Simu ona sertifikadu ne’ebé ratifika husi ONU, ida-ne’e Sekretáriu Jerál ONU, liu husi ninia divizaun treated section sertifika ofisialmente g7+ ninia Charter simboliza katak, g7+ agora konsideradu nu’udar organizasaun multilaterál iha Nova Yorke,” dehan Sekretáriu Jerál g7+, Helder da Costa iha sede g7+ iha Akait Dili, kinta ohin.

Helder da Costa esplika, karta rekuiñesimentu husi ONU bá g7+ ne’e relevánsia bá Timor-Leste, tanba Timor-Leste mak sai nu’udar fundadór ka pioneiru bá organizasaun g7+ hamutuk ho nasaun estadu membru 20 seluk.

“Bá ita Timor-Leste iha relevánsia tanba sá.? Tanba ita mak sai uma na’in, ita mak fundadór no ita mak hanesan pioneiru tinan 10 liu bá halibur paíz sira pos-konflitu no frajil sira iha Dili Timor-Leste no ita hamosu g7+,” subliña Helder.

Helder da Costa konsidera, karta ne’ebé ONU sertifika g7+ nu’udar organizasaun intergovernamental ne’e, hanesan Passu istóriku bá Timor-Leste, tanba atu hetan karta rekuiñesimentu husi ONU ne’e la’ós fásil.

Tanba tuir artigu 102 Nasoens Unidas kritéria rekizitu bá kualkér organizasoens intergovernamental ida ne’ebé rejistadu iha Nova Yorke tenki iha Charter karta, nune’e bele konsidera hanesan organizasaun multilaterál.

Tanba ne’e, g7+ prienxe rekizitus jurídiku polítiku no institusionál, tanba hetan apoiu makas husi estadu Timor-Leste ho estadu membru sira seluk husi g7+ nian, tanba konsege hetan estatutu refere.

“Ida-ne’e passu istóriku ida bá Timor-Leste ninia trajetoria, ne’eduni, ita Timoroan hotu hakarak ou lakoi ida-ne’e ita-nian, ne’e interese estadu, tanba g7+ agora hanesan organizasaun intergovernamental, multilaterál hanesan ASEAN mós iha Jakarta, hanesan mós Pasific Island Forum iha Fiji,” tenik nia.

Hafoin tinan 10, g7+ hetan estatutu observador iha Nasoens Unidas iha Nova Yorke iha fulan Dezembru 2019, nu’udar rekuiñesimentu husi komunidade internasionál bá servisu g7+ nian iha nível globál.

Maibé mós, iha fulan jullu 2021, g7+ mós hetan tan estatutu nu’udar observador assosiadu husi CPLP liu husi simeira Xefe Estadu CPLP iha Luanda Angola.

Ho nune’e, g7+ servisu hamutuk ho CPLP iha área konsertasaun polítika diplomátika, atu hametin páz, estabilidade, promove dezenvolvimentu ho diplomasia lori Timor-Leste nia naran, no hamorin Timor-Leste nia naran iha mundu internasionál.

Entretantu, organizasaun g7+ harii iha loron 10 fulan Abríl 2010, nu’udar organizasaun intergovernamental ne’ebé halibur nasaun 20 ne’ebé afetadu husi konflitu no frajilidade, hodi halo advokasia bá harii páz no mós harii estadu hanesan xavi bá dezenvolvimentu ne’ebé sustentável.

Nasaun membru g7+ mak hanesan, Afganistan, Burundi, Central African Republic, Chard, Comoros, Cote d’Ivoire, Democratic Republic of Congo, Guinea, Guiné-Bissau, Haiti, Papua New Guinea, Salomon Islands, São Tomé e Príncipe, Sierra Leone, Somália, South Sudan, Timor-Leste, Togo no Yemen.

Dadauk ne’e, nasaun Sierra Leone mak sai nu’udar Prezidénsia bá g7+, enkuantu Timor-Leste mak sai nu’udar uma na’in ho kuartel jerál no edifísiu ida iha Dili, no ida iha Lisboa Portugál.

Maibé, iha tinan 2022 ne’e, sei iha tan reprezentante permanente g7+ nian iha Nova Yorke, Estadus Unidus Amérika hodi hametin liután diplomasia no advokasia g7+ nian bá harii páz no harii estadu.(ant)