Dezenvolvimento no Infrasturtura, Ekonomia

Governu Sei Uza Lei no.8/2017 Hasai Komunidade Afetadu Bá Projetu Konstrusaun Aeroportu Comoro

Governu Sei Uza Lei no.8/2017 Hasai Komunidade Afetadu Bá Projetu Konstrusaun Aeroportu Comoro

Smnewstl.com 01-10-2021 (Dili) – Sekretáriu Estadu Terras Propriedades, Mário Ximenes hateten, governu sei uza lei no.8/2017 kona-ba expropriasaun por utilidade públiku hodi hasai obrigatóriu komunidade afetadu sira bá projetu konstrusaun aeroportu internasionál Prezidente Nicolau Lobato Comoro.

Tanba tuir Mário Ximenes katak, governu selu ona indeminizasaun komunidade sira-ne’ebé mak afetadu sira, maibé balun mak kontinua ulun to’os hodi okupa rai estadu nian.

Mário Ximenes hatutan, pagamentu indeminizasaun ne’e governu halo, bazeia bá tabela rezolusaun ne’ebé aprovadu ona iha konsellu ministru.

“Ita uza tabale ne’ebé aprova husi rezolusaun governu nian, balun ita halo hotu ona, hela ida-rua hanesan ulun sei to’os ne’e mak sei demora hela, ida ulun to’os ne’e mak ita sei aplika lei no.8/2017 expropriasaun por utilidade públiku,” dehan Sekretáriu Estadu Terras Propriedades, Mário Ximenes, hafoin partisipa asintura akórdu projetu konstrusaun aeroportu comoro iha salaun ministériu finansas, sesta ohin.

Tanba ne’e, bainhira lakoi hamamuk fatin, maka estadu sei uza kompeténsia tuir lei lei no.8/2017 expropriasaun por utilidade públiku, hodi hasai obrigatóriu komunidade sira.

“Sira-ne’e hakarak ou lakoi sai, sira-nia presu termina hotu ona, iha ida-rua mak ulun to’os, maibé ne’e hakarak ou lakoi lei fó kompeténsia tomak mai ita par atu hasai, lei no.8/2017 expropriasaun por utilidade públiku, estadu uza kompeténsia ida-ne’e,” dehan nia.

Antes ne’e, iha família uma ka’in 130, no husi númeru refere iha 45% mak probela disputas rai entre komunidade ho komunidade no mós komunidade ho estadu.

Maibé Sekretáriu Estadu Terras Propriedade ne’e dehan, disputas sira-ne’e, rezolvidu ona, tanba ne’e hein de’it par atu hasai sira hodi hamamuk ona fatin refere.

Tanba, governu Timor-Leste mós asina ona akórdu impréstimu ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB) hamutuk montante milliaun $ 135, no mós troka ona nota doasaun ho governu Japaun ho montante osan hamutuk milliaun $ 44.

Tanba orsamentu hirak ne’e atu uza bá estensaun pista atteranjen, konstrusaun torre-kontrolu tráfiku aéreu inklui reabilitasaun iha área sira seluk aerportu Comoro.

No mós troka nota doasaun ne’e atu finansia konstrusaun terminal pasajeirus foun no mós estensaun fornesimentu enerjia dedikadu bá aeroportu internasionál Prezidente Nicolau Comoro.(ant)


NOTISIA RELEVANTE


Komentariu

CITIZEN JOURNALISM
x
error: