Geral, Politika

Billionáriu George Soros Sei Hari Sentru Investigasaun no Edukasaun Mariña Iha Ataúro

Billionáriu George Soros Sei Hari Sentru Investigasaun no Edukasaun Mariña Iha Ataúro

Smnewstl.com (SUIÇA) – Oan Mane Billionáriu Amerikanu George Soros, Alexandre Soros liu hosi ninia Fundasaun Open Society (OSF) (Open Society Foundation) hosi Estadu Unidus Amérika prontu ajuda politika IX Governu Konstitusionál atu harii Sentru Investigasaun no Edukasaun Mariña ida iha illa Ataúru Dili.

Kumprimisiu ne’e hato’o Fundador Open Society Foundation Alexandre Soros durante hala’o enkontru ho Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão bainhira partisipa Forum Ekonómiku Mundiál (World Economic Forum) bá dala-54 iha salaun enkontru sentru kovnesaun, Davos-Klosters-Suiça.

“Enkontru ho Alexandre Soros nia aman maka George Soros, ha’u nia amigu boo tebe-tebes ida nia akompaña ita nia funu. Nune’e 2009 nia ba too Timor-Leste too fatin ne’ebé ha’u subar no fatin ne’ebé (inimigu) ema kaer ha’u iha Kakau-Lidun-Dili hodi haree oinsá ita dirizi funu. Tanba nia (George Soros) ajuda ha’u, ajuda liu ho hanoin di’ak povu Timor-Leste. Kadabes ha’u ba Amerika, bele nia bele katuas ona, maibé nia sempre ba hasoru ha’u, hodi ha’u husu buat ruma nia sempre fó hanoin atu halo buat ruma tenki halo hanesan ne’ebá, hanesan ne’e. Agora George Soros halo tinan 92 katuas ona, maibé nia oan (Alexandre Soros) kompromitidu dehan, iha saida de’it maka ami (Open Society Foundation) bele ajuda. Ha’u dehan mai ba, ha’u mós temi kedas, ami atu halo harii Sentru Investigasaun no Edukasaun Mariña ba diodiversidade iha ekonónimia ajul nian ida iha illa Ataúru, sira prontu fó apoiu” informa hafoin enkontru.

Billionáriu Amerikanu George Soros nu’udar belun di’ak ba PM Xanana no PR Horta no dezde Timor-Leste ukun aan, Open Society Foundation sempre ajuda povu Timor-Leste.

Xefe Governu Xanana fó lembra hodi tatoli katak, iha sorumutuk Altu Nível dahuluk iha Forum Estadus Arkipélagus no Illas (AIS Forum, Archipelagic and Island States Forum) tinan 2023, ne’ebé hala’o iha Bali, Indonézia halibur país illas no arkipélagu sira, ne’ebé la haree ba ninia rejiaun, dimensaun no ninia nivel dezenvolvimentu.

Inisiativa globál ida ne’ebé halibur nasaun arkipélagu sira no illas hamutuk 51, hodi partisipa iha forum koletivu ida ne’ebé diskute kona-ba dezafiu hirak ne’ebé relasiona ho utilizasaun ba rekursus mariñus ho sustentavel ba kreximentu ekonómiku sustentavel, reziliénsia ba mudansa klimátika, poluisaun oseanu, jestaun emerjénsia no reforsu ba peska sustentavel nian sira ho tema “Promove Kolaborasaun, hodi Permite Inovasaun, Ba Ita-nia Oseanu no Ita-nia Futuru”.

Eventu altu nivel ne’e halibur Xefe Estadu no Xefe Governu sira atu diskute operasionalizasaun ba solusaun teknolójika, inovadora no bazeia ba natureza hodi hatán ba dezafiu dezenvolvimentu no ambientál nian sira ne’ebé komún, tuir objetivu iha Ajenda 2030 ba Dezenvolvimentu Sustentavel, liuliu ODS 14.

“País hotu-hotu ne’ebé reprezenta iha-ne’e unidus hosi oseanu. Oseanu ne’e fó moris mai ita. Oseanu ne’e liga umanidade no fó mai ita identidade komún, dezafiu no ambisaun hamutuk”, hatutan Xanana.

Xefe Governu destaka katak “hanesan maioria husi Estadus Illa Ki’ik sira, Timor-Leste maka vulneravel ba alterasaun klimátika no destruisaun ba ami-nia ativu (rikusoin) ne’ebé boot tebes – ami-nia ambiente tasi iha ninia diversidade no maravilla hotu-hotu”.

Ko’alia mós importánsia ba Timor-Leste atu “finaliza ami-nia fronteiras marítimas”, hodi salienta akordu ne’ebé alkansa ona ho Austrália, “liuhusi prosesu konsiliasaun obrigatória dahuluk ne’ebé nafatin tuir CNUDM” no mós prosesu negosiasaun ne’ebé la’o hela “husi ami-nia fronteiras marítimas ho Indonézia, ho espíritu amizade no kooperasaun”.

No subliña mós kooperasaun ne’ebé eziste “ho Indonézia iha kriasaun parke mariñu ida ba jestaun sustentavel ami-nia tasi”, ne’ebé “ha’u hakarak parke ida-ne’e bele sai koñesidu hanesan Parke Páz nian, la’ós de’it husi ninia valór simbóliku, maibé mós atu reflete ninia importánsia iha konservasaun ba ami-nia biodiversidade no dezenvolvimentu komún”.

Timor-Leste, hahú halo promosaun ba Ekonomia Azul, hanesan dalan seluk ida ba dezenvolvimentu nasionál no inisiativa sira hanesan AIS Blue Hub, Sentru Investigasaun no Dezenvolvimentu no Índise Dezenvolvimentu Ekonomia Azul sei apoia Timor-Leste nia esforsu sira.

Timor-Leste hakarak “harii Sentru Investigasaun no Edukasaun Mariña ida iha illa Ataúru, ne’ebé situa kilómetru 30 de’it husi tasi-ibun kapitál Díli, ne’ebé iha tasi ho biodiversidade boot liu iha mundu.

Entretantu, Antes ne’e mós Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, hala’o enkontru ho Billionáriu Amerikanu, nu’udár mós na’in bá Open Society Foundation, George Soros ho nia oan Alexandre Soros iha Estadu Unidus Amérika hodi ko’alia kona-ba apoia ekipa hala’o estudu kona-ba politika hadia no dezenvolve ekonomia Timor-Leste.

Xefe Estadu rasik husu ona ba sira, hodi halo estudu modernu, atu ajuda prosesu dezenvolvimentu iha Timor-Leste. Programa ne’e Xefe Estadu sei lansa hamutuk ho Governu, Parlamentu Nasionál ho apoiu hosi lider nasionál, partidu polítiku no organizasaun La’ós Governu nian ka ONG sira.

Ekipa no Reprezentante Lideransa Fundasaun Open Society Foundation, George Soros nian hala’o ona vizita ba Dili hodi ko’alia kona-bá programa ne’ebé atu dezenvolve iha Timor.

Timor-Leste tenke avansa bá oin ho prosesu dezenvolvimentu infraestrutura, ekonomia ne’ebé modernu ho teknolojia ne’ebé di’ak. Tanba programa ne’e hola parte iha dijitalizasaun bá ekonomia tomak Timor-Leste nian.

Programa modernizasaun ekonomia ne’e sei la’o tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasional (PEDN) 2011-2030 ne’ebé antes ne’e Governu anteriór kria no sosializa ona bá povu tomak, maibé tuir PR Ramos-Horta katak, planu hirak ne’e sei haree fila fali.

Enkontru ne’e termina ho serimónia entrega prendas tais Timór no sasán aterzenatu hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão ba Alexandre Soros nu’udar sinal agradesimentu. (SMnews)


NOTISIA RELEVANTE


Komentariu

CITIZEN JOURNALISM
x
error: