Smnewstl.com 21-09-2021 (Dili) – Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, orienta Ministru Administrasaun Estatal (MAE), Miguel Perreira de Carvalho ho Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (SEPS) atu buka solusaun bá komunidade ne’ebé mak sei hela iha lona okos.

Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Joaquim Gusmão hateten, oras ne’e dadauk populasaun hamutuk 700 no uma ka’in 131 mak sei hela iha sentru evakuasaun ativu 6, tanba sira-nia uma hetan estragus totál husi dezastre naturál ne’ebé akontese iha fulan-abríl liu bá.
Tanba, Xefe Governu, Taur Matan Ruak, fó ona kompeténsia tomak bá Ministru Administrasaun Estatal, Miguel Perreira de Carvalho ho Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Joaquim Gusmão, atu buka solusaun bá vítima dezastre natural hirak ne’e, nune’e bele fila bá sira-nia hela fatin.
“Primeiru-Ministru preukupadu tebes ho situasaun ida-ne’e, tanba ne’e mak ohin Primeiru-Ministru bolu Ministru Administrasaub Estatal ho ha’u mai ko’alia bá pontu ida-ne’e loos de’it, no mós Primeiru-Ministru fó instrusaun par atu bele diskuti buka rezolve, ninia tipu atu rezolve hanusa, Primeiru-Ministru entrega bá ami na’in-rua par atu bele deside,” dehan Sekretáriu Estadu, Joaquim Gusmão.

Nia hatutan, iha ona opsaun lubuk ida hodi buka solusaun bá vítima sira-ne’e, liu-liu parte governu kontinua halo aproximasaun no halo mediasaun nafatin, nune’e bele hatene sira-nia hakarak atu muda sira bá.
Tanba tuir nia, bainhira komunidade sira-ne’e identifika ona fatin seguru ruma, maka govvernu sei fo apoiu hanesan material konstrusaun, apoiu hahán, apoiu transporte inklui osan maun-de-obra no seluk tan.
Maibé Joaquim Gusmão ne’e afirma, governu sei la autoriza sira atu muda bá hela iha fatin ne’ebé rísku bá dezastre hanesan, mota ibun, foho lolon no seluk, tanba ne’e, bainhira udan sira sei sai vítima nafatin.
“Tanba ne’e ita sei buka fali solusaun bá sira, ita haree hela sé ita fó material konstrusaun bá sira mak sira bá harii fali iha fatin rísku dezastre, ida-ne’e sei ameasa bá sira-nia vida. Ita-nia objetivu mak atu bele asegura sira-nia vida, asegura sira-nia sasán,” subliña nia.
Maski nune’e, Joaquim Gusmão akresenta, tuir dekretu-lei n0. 7, governu iha dalan alternativu ida, liu-liu sei muda refujiadu sira-ne’e bá hela provizóriu iha cos, maibé governu fó apoiu alojamentu bá sira.
Entretantu, oras ne’e iha sentru evakuasaun 6 mak sei ativu hela, iha Dom Bosco, Manleu Canossa kotuk rate ain, Manleu kampu, iha Hera, restaurante Metiaut ho totál uma ka’in hamutuk 131 no mós membru família hamutuk 700.

Alem de ne’e, Sekretáriu Protesaun Sivíl relata, governu mós prepara ona relatóriu hodi entrega bá parseiru internasionál, embaixada seitór privadu, ne’ebé durante ne’e fó apoiu osan, sasán no seluk tan bá governu Timor-Leste hodi responde bá vítima dezastre natural sira.
Apoiu refere husi embaixada xina ho montante orsamentu hamutuk rihun $ 100, kompañia xineza sira iha Timor-Leste apoiu fundus hamutuk rihun $ 5 b’a protesaun sivíl hodi uza bá operasionál nian.(ant)


Komentariu